Loading ...Vardarbība starp skolēniem
Ko skolotājs var darīt?
Veidojiet atvērtu un atbalstošu vidi
- Visās situācijās izrādiet sociāli atbilstošu, cieņas pilnu attieksmi un uzvedību, gan saskarsmē ar skolniekiem, gan kolēģiem, jo cilvēki mācās novērojot.
- Attīstiet un veidojiet pozitīvu klases klimatu, kurā ikviens var izteikt savas domas un idejas.
- Nekad nepievienojieties apcelšanai un apsmiešanai, piemēram, nelietojiet iesaukas, ja vien skolēns pats nav lūdzis sevi tā uzrunāt.
- Vadiet interesantas stundas, kurās tiek iesaistīti visi skolēni, jo dažkārt vardarbību starp skolniekiem veicina garlaicība.
- Kad vien tas iespējams, izmantojiet uzdevumus, kas veicina skolnieku sadarbību.
- Samaziniet to situāciju skaitu, kurās skolnieki paliek bez pieaugušo uzraudzības un bezdarbībā.
Aktīvi iesaistieties vardarbības starp skolniekiem samazināšanā.
- Pamaniet un piefiksējiet visas vardarbības situācijas.
- Reaģējiet uz vardarbības situācijām nekavējoties.
- Piemērotā brīdī informējat par novēroto pārējos skolas darbiniekus, pastāstiet kā tikāt galā ar situācijā un kopā izlemiet, ko darīsiet tālāk.
Sniedziet atbalstu un padomu
- Uzklausiet skolniekus, kuri stāsta par vardarbību. Vienmēr izsakiet atzinību par bērna drosmi – nākt un runāt.
- Sniedziet atbalstu un padomu. Ja nepieciešams iesaistiet kolēģus un vecākus.
Izglītošana
- Veciniet diskusijas par vardarbību starp vienaudžiem, izmantojiet lomu spēles, filmas, kolāžu veidošanas u.c.
- Trenējiet un attīstiet konfliktu risināšanas iemaņas.
Skolēnam ir tiesības attīstīties, neizjūtot bailes vai kāda cita veida vardarbību, tāpēc vecākiem tiek ieteikts:
- Runāt un ieklausīties savā bērnā
- Rādīt pozitīvu piemēru- respektēt citus un to viedokli tai pat laikā pastāvot par sevi vai kādu citu
- Iedrošināt bērnus teikt nē vai pietiek un nekautrēties lūgt palīdzību
- Iedrošiniet savus bērnu justies par sevi pārliecinātam
- Likt saprast, ka agresija un vardarbība neatrisina problēmas, bet tikai tās vel vairāk sarežģī
- Disciplinēt savu bērnu
Lietas jeb brīdinājuma zīmes, kas jāievēro „pāridarītāju” vecākiem:
- Bērns priecājas par citu noniecināšanu, nav svarīgas apkārtējo jūtas
- Nerespektē autoritātes un sev atšķirīgus, citādus cilvēkus , neievēro likumus
- Izrāda savu pārākumu un varu pār citiem
- Smejas par vardarbību un pret citiem izdarītu vardarbību
Iespējamās rīcības:
- Saglabāt mieru- jāfokusējas uz to kā palīdzēt bērnam un uzlabot viņa uzvedību
- Runāt par to, jautāt kādi ir šādas izturēšanās iemesli. Runāt par nevardarbīgiem un neagresīviem veidiem kā izpaust dusmas vai citas negatīvas emocijas
- Skaidri jāparāda, ka darīt pāri citiem ir slikti
Daudzi jaunieši tur noslēpumā to, ka ir upuri, jo tic, ka atklātība var padarīt situāciju tikai sliktāku.
Brīdinājuma zīmes:
- Bērni liekas ļoti klusi un nospiesti, dažkārt depresīvi
- Ir rētas, dažādi nobrāzumi un zilumi
- Pārrodas mājās ar sabojātām un „pazaudētām” personīgajām mantām
- Jautā pēc lielākas pusdienu naudas
- Nav ieinteresēti skolā, skolas dzīvē
Vecākiem, kuru bērni ir upuri būtu:
- Jāsaglabā miers. Jāuzsver savam bērnam, ka neviens nav pelnījis ciest pazemojumus vai cita veida vardarbību
- Jānoskaidro kopīgi kādi ir apcelšanas iemesli
- Kopīgi jādomā par iespējamiem risinājumiem
Upuru vecākiem savam bērnam būtu jāiesaka:
- Būt grupā- nepalikt telpās vienam, izvairīties no vietām, kur visbiežāk uzturas pāridarītājs
- Neplānot pretuzbrukumu
- Būt pārliecinātam- izmantojot savu ķermeņa valodu rādīt, ka nebaidās
- Piekrist pāridarītājam mutiski, bet fiziski- iet prom
- Iemācīt teikt stop un nē savam pāridarītājam un iet prom vai ziņot par notiekošo kādam pieaugušajam
- Ziņot par visiem pārdarījumiem
Kā pret to cīnīties?
Galvenais ir nebūt vienaldzīgam un neizlikties, ka neredzi, ka kādam dara pāri vai arī, ja tev kāds dara pāri- neklusē, klusējot tu situāciju nemainīsi, tikai liksi justies pāridarītājam drošākam un par sevi pārliecinātam. Dažkārt pāridarītājs liek justies otram vainīgam par to, ka viņu pazemo. Tas tā NAV!!! Nevienam nav tiesību otru pazemot, nodarīt sāpes un likt justies nelāgi. Nav jākaunas, ja tevi pazemo. Runā par to droši, jo neērti ir jājūtas tam cilvēkam, kurš pazemo un dara pāri otram.
Ko darīt, ja tev dara pāri?
- Lielākais ierocis, ar kuru cīnīties ar pāridarītāju ir- pastāstīt par to kādam. Ja cīnīsies pats vai centīsies atdarīt pāridarītājam, tad padarīsi situāciju tikai sarežģītāku. Obligāti runā ar kādu par šo situāciju, pat ja nevari izlemt, kurš būtu īstais cilvēks kam uzticēties, izmanto palīdzības tālruņus, kur vari parunāt par šo problēmu ar pavisam neitrālu cilvēku
- Mēģini nereaģēt- neuztvert nopietni pāridarītāju sacīto, atjoko viņam vai ignorē viņu, mēģini izvairīties no viņa klātbūtnes, pievienojies citai skolēnu grupai.
- Nepaliec viens- vienmēr centies atrasties cilvēkos
- Pastāvi par sevi – skaļā un drošā balsī saki, ka tas tev nepatīk. Droša balss intonācija un par sevi pārliecināta cilvēka ķermeņa valoda aizbiedēs pāridarītāju.
- Saki nē vai pietiek un ej prom, ja nepieciešams- bēdz!
Ko darīt, ja pats dari pāri citam?
Vispirms apstājies un uz mirkli padomā par to ko tu dari un mēģini saprast vai tiešām tas tev ir vajadzīgs? Vai tas ir tā vērts? Ko tu no tā iegūsti? Vai tev pašam patiktu, ja tā izturētos pret tevi?
Ja esi dusmīgs- mēģini savas negatīvās emocijas izlādēt citur- atrodi sev kādu tīkamu nodarbi, piemēram, sāc skriet.
Savaldi savas kājas un rokas.
Mēģini atrast cēloņus, kas tev liek tā darīt, mēģini atrisināt savas problēmas, jo darīt pāri citam nav normāli.
