Loading ...LR Tiesībsarga biroja
Bērnu tiesību departamenta
Pētījums
Vardarbība jeb mobings Latvijas skolās , 2009
Tiesībsarga birojā saņemtā informācija par vairākiem gadījumiem dažādās Latvijas pilsētās un rajonos lika apšaubīt bērnu tiesību aizsardzības sistēmas darbības efektivitāti mobinga novēršanas jomā. Līdz ar to tika uzsākta izpēte, lai konstatētu iespējamās nepilnības bērnu tiesību aizsardzības sistēmā un sniegtu atbalstu gan praktiķiem, kas strādā ar bērniem, gan likumdevējam, pilnveidojot tiesību aktus bērnu tiesību jomā.
Šobrīd Tiesībsarga birojā ir pabeigts pētījums par vardarbības jeb mobinga izplatību Latvijas skolās.
Tiesībsarga birojs izstrādāja un visos Latvijas reģionos izplatīja aptaujas anketas izglītības iestāžu vadītājiem, kurās tika lūgts atbildēt uz 9 jautājumiem par situāciju viņu vadītajā skolā, kā arī lūgts izvērtēt, vai pedagogi uzskata, ka izveidotā bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā darbojas efektīvi, lai savlaicīgi konstatētu un novērstu mobinga gadījumus izglītības iestādēs.
Kopumā aptaujas anketas aizpildīja un aptaujā piedalījās 54 izglītības iestāžu vadītāji.
Iegūtie rezultāti tika sistematizēti un analizēti, tādējādi iegūstot nepieciešamo informāciju par būtiskākajām problēmām, kas satrauc pedagogus.
Savukārt bērni un jaunieši tika aicināti izteikties interneta portālā draugiem.lv par to, vai ir nācies saskarties ar mobingu skolās, kā tas ir noticis un kur tika meklēta palīdzība. Sadarbojieties ar portāla darbiniekiem, tika ievietota aptaujas anketa, kas bija paredzēta bērniem vecumā no 8 līdz 18 gadiem. Kopumā anketas aizpildīja un aptaujā piedalījās 3096 respondenti, savukārt iesākto, bet nepabeigto aptauju skaits bija 356.
Izglītības iestāžu vadītāju anketās sniegtās atbildes
Vai Jūsu skolā ir izstrādāts plāns iestādes personāla rīcībai, ja ir aizdomas vai jau ir konstatēts mobinga gadījums?
Aptauja pierāda, ka lielākā daļa izglītības iestāžu vadītāju ir domājuši par mobinga jautājumu un centušies novērst skolēnu vardarbību vienam pret otru. Jau šobrīd ir skolas (31%), kurās ir izstrādāts plāns iestādes personāla rīcībai, ja ir aizdomas vai jau ir konstatēts mobinga gadījums. Daļa izglītības iestāžu norādīja, ka ir mobinga novēršanas plāna izstrādes procesā (22%), tomēr lielākā daļa skolu direktoru atzina (37%), ka labprāt izstrādātu šādu plānu, ja vien būtu pieejams attiecīgs paraugs, kā to pareizi izdarīt.
Kādi speciālisti, Jūsuprāt, būtu jāiesaista, ja ir aizdomas vai ir konstatēts mobinga gadījums izglītības iestādē?
Atbildot uz šo jautājumu, lielākā daļa (25%) iestāžu vadītāju uzskatīja, ka pirmkārt šā jautājuma risināšana būtu jāuzņemas psihologam. Otra svarīgākā loma (23%) tika atvēlēta klases audzinātājam, pēc tam sociālajam pedagogam (21%), skolas direktoram (18%) un visbeidzot pie cita varianta (13%) tika norādīti vecāki, pašvaldības policija, bāriņtiesa, bērnu psihiatrs, pēc vajadzības vēl citi speciālisti un iestādes.
Vai Jūsu vadītajā izglītības iestādē esat konstatējusi/is mobinga gadījumu/us?
Lai arī gandrīz visas (68%) aptaujā apzinātās izglītības iestādes atzina, ka viņu skolā samērā bieži ir konstatēti mobinga gadījumi, atsevišķos gadījumos pat katru dienu, tomēr vienota rīcības plāna, kā pret to cīnīties, nav. Saskaņā ar aptaujā sniegtajām atbildēm visbiežākais mobinga izpausmes veids skolēnu vidū ir apsaukāšanās, aprunāšana, atstumšana, izjokošana. Retākos gadījumos fiziska ietekmēšana, mantu atņemšana. Kā galvenos iemeslus šādai skolēnu rīcībai pedagogi min: bērna ģimenes sociālais stāvoklis, „citādība”, labas sekmes. Iemesli var būt visdažādākie. Bieži ir gadījumi, kad mobings ir vērsts pret jaunpienācējiem skolā vai konkrēta ģērbšanās stila piekritējiem. Uz jautājumu, kā skolās tiek risinātas konfliktsituācijas, skolu vadību atbildes pārsvarā ir līdzīgas.
Kā Jūs vērtējat vecāku lomu mobinga gadījumu konstatēšanā un novēršanā iestādē?
Vērtējot vecāku lomu un atsaucību mobinga gadījumu konstatēšanā un novēršanā, vecāku darbību pozitīvi novērtēja 26% aptaujāto, savukārt gandrīz puse (49% ) tomēr norādīja, ka vecāki varētu būt atsaucīgāki un vairāk iesaistīties bērnu skolas dzīvē, bet 20% no aptaujātajiem atzina, ka tas, cik aktīvi vecāki darbojas, ir atkarīgs no klases audzinātāja. Pedagogi arī norādīja, ka mobinga upuru vecāki parasti ir atsaucīgāki un vairāk ieinteresēti meklēt risinājumu, kamēr pāridarītāju vecāki nereaģē uz pedagogu aicinājumiem ierasties skolā, aizbildinoties ar laika trūkumu, savu bezspēcību kaut ko mainīt vai nereti norāda, ka cietušais bērns pats vainīgs pie izveidojušās situācijas, un atsakās iejaukties.
Nenoliedzami vecākiem ir visnozīmīgākā loma bērnu audzināšanā, tieši tādēļ būtu nepieciešams veicināt vecāku sadarbību ar skolu.
Sadarbība ar vecākiem var izpausties kā:
Sanāksmes, kuru laikā informēt vecākus par aktualitātēm skolas dzīvē, pārrunājot svarīgākos gadījumus, piedāvājot dažādas tematiskas lekcijas. Ieteicams pieaicināt speciālistus no citām institūcijām.
Svarīgi, lai vecāki izprastu skolā notiekošos procesus, piedalītos skolas iekšējās kārtības noteikumu izstrādē, pārrunātu tos ar bērniem.
Vecākiem ir pienākums iesaistīties bērna izglītošanā, līdz bērns sasniedz pilngadību, jo jēdziens „bērna aprūpe” ietver ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu. Tas nozīmē, ka skolotājam ir pamatotas tiesības prasīt no vecākiem līdzdalību pedagoģiskajā procesā.
Portālā draugiem.lv veiktās aptaujas rezultāti
Vai Tu esi skolā saskāries ar vardarbību (fizisko vai emocionālo) vai ņirgāšanos (apsmiešana, izjokošana un tml.)?
Vērtējot vecāku lomu un atsaucību mobinga gadījumu konstatēšanā un novēršanā, vecāku darbību pozitīvi novērtēja 26% aptaujāto, savukārt gandrīz puse (49% ) tomēr norādīja, ka vecāki varētu būt atsaucīgāki un vairāk iesaistīties bērnu skolas dzīvē, bet 20% no aptaujātajiem atzina, ka tas, cik aktīvi vecāki darbojas, ir atkarīgs no klases audzinātāja. Pedagogi arī norādīja, ka mobinga upuru vecāki parasti ir atsaucīgāki un vairāk ieinteresēti meklēt risinājumu, kamēr pāridarītāju vecāki nereaģē uz pedagogu aicinājumiem ierasties skolā, aizbildinoties ar laika trūkumu, savu bezspēcību kaut ko mainīt vai nereti norāda, ka cietušais bērns pats vainīgs pie izveidojušās situācijas, un atsakās iejaukties.
Ja esi izjutis pret sevi vērstu vardarbību vai ņirgāšanos, kā tas notika?
Aplūkojot uz otro jautājumu sniegtās atbildes, redzams, ka visvairāk bērniem un jauniešiem ir nācies saskarties ar verbālo mobingu: apsmiešanu (25%), aprunāšanu (24%), apsaukāšanu (23%). Savukārt 12% saskārušies ar atstumšanu, bet 5% ar sišanu, mantu atņemšanu vai citām mobinga izpausmēm. Vismazāk aptaujāto (1%) ir saskārušies ar naudas atņemšanu.
Gadījumos, kad saskaries ar vardarbību vai ņirgāšanos, pie kā Tu vērsies pēc palīdzības?
Diemžēl lielākā daļa aptaujāto (33%) ir norādījuši, ka gadījumos, kad saskārušies ar mobingu, viņi nevienam par to nav stāstījuši, 21% respondentu ir norādījis, ka šādos gadījumos pēc palīdzības vēršas pie vecākiem, bet 18% no aptaujātājiem par notikušo informējuši klases audzinātāju. Procentuāli maz aptaujāto skolēnu mobinga gadījumos palīdzību meklē pie skolas direktora, psihologa, sociālā vai cita pedagoga.
Ja Tu vērsies pēc palīdzības, vai palīdzību saņēmi un pēc tam juties droši?
41% aptaujāto skolēnu norādīja, ka ne vienmēr ir saņēmis palīdzību un drošības sajūtu tad, kad to ir lūdzis, savukārt 35 % norādīja, ka palīdzību ir saņēmuši, bet 24% aptaujāto skolēnu atzina, ka palīdzību un drošības sajūtu nav saņēmuši.
Secinājumi:
Valstī ir izstrādāts tiesību aizsardzības mehānisms, kas būtu piemērojams arī mobinga gadījumos, taču šajos gadījumos tas darbojas neefektīvi.
Valstī nav noteikta vienota plāna mobinga novēršanai un apkarošanai, daļā skolu ir ieviesta sava prakse, kā šādos gadījumos rīkoties, iesaistot bērnu vecākus, skolas atbalsta personālu un nepieciešamības gadījumā arī policiju.
Pedagogiem trūkst zināšanu mobinga atpazīšanai no parastām konfliktsituācijām, kā arī trūkst pieredzes, zināšanu un izpratnes par to, kā būtu jārīkojas mobinga konstatēšanas gadījumā. Savlaicīgi konstatētas mobinga pazīmes ļautu pareizi veikt sociāli pedagoģisko darbu un ātrāk novērst mobinga rašanos un tālāku attīstību.
Sīkāk un smalkāk pētījuma rezultātus avrat aplūkot:
http://www.tiesibsargs.lv/lat/petijumi_un_viedokli/petijumi/?doc=594
